Anna Zariņa. Apģērbs Latvijā 7.—17. gs.

apgerbslatvija

Grāmatā analizēts Latvijas teritorijā arheoloģiskajos izrakumos atrastais 7.—17. gs. apģērba materiāls, kas bagātīgāk pārstāvēts laikposmā no 7. līdz 13. gs. Izsekojot latviešu tautastērpa vēsturi 1000 gados, sniegts priekšstats par tālaika apģērba izejmateriālu, darināšanas un rotāšanas paņēmieniem, atsevišķu apģērba daļu izveidojumu un rotām, kā arī dotas apģērba rekonstrukcijas. Arheologiem, vēsturniekiem, skolotājiem, daiļamata meistariem, visiem, kas interesējas par latviešu tautas kultūras vēsturi.

Pdf: indexarhīvs     yandex     mega

Fb2: indexarhīvs      yandex   mega

Elvīra Šņore, Anna Zariņa. Senā Sēlpils

SenaSelpilsASnoreEZarinapdf

Darbā «Senā Sēlpils» izvērtēti Latvijas PSR ZA Vēstures institūta 1963., 1964. un 1965. gada arheoloģiskajos pētījumos iegūtie materiāli. Plašajos izrakumos pirmoreiz ar lietisko materialu pierādīts, ka vācu ordeņa mūra pils uzcelta uz sēļu pilskalna. Pirms izrakumiem šī doma bija tikai pieņēmums. Tagad Sēlpils pilskalns piepulcējas tiem agrāk Daugavas krastos pētītajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem, kuru materiālu iespējams konfrontēt ar rakstīto avotu ziņām. Kā divkāršs kultūras piemineklis Sēlpils pilskalns vēsturniekiem īpaši nozīmīgs — tas raksturo divas atšķirīgas kultūras: seno sēļu un iekarotāju vāciešu kultūru. Sēlpils pilskalna izrakumos iegūtie materiāli ļāvuši secināt, ka uzkalns, kur vēlāk izveidots Sēlpils pilskalns, bijis apdzīvots ļoti sen, vēl pirms mūsu ēras.

indexarhīvs    yandex     mega