Helēna Rubine; Skaidrīte Ozola; Vija Eniņa. Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana

Grāmatā aprakstīti farmakoloģijā un tautas medicīnā vairāk pielietotie un populārākie augi. Ievadā aprakstīta ārstniecības augu nozīme, to fizioloģiski aktīvās vielas, augu ievākšana un sagatavošana, uzsvērta nepieciešamība saudzīgi izturēties pret savvaļā augošu ārstniecības augu audzēm, aprakstītas populārākās zāļu tēju receptes un to pareiza sagatavošana lietošanai mājas apstākļos. Katra auga aprakstā ievietots īss auga morfoloģiskais pārskats, tā ķīmiskais sastāvs, sagatavošana un lietošana. Pielikumā tabula ar ārstniecības augu ievākšanas laika kalendāru, to pareizu žāvēšanu, uzglabāšanas ilgumu. Grāmata vairāk paredzēta to lasītāju lietošanai, kuri interesējas par fitoterāpiju. Teksts ilustrēts ar 100 melnbaltiem un 24 krāsainiem augu attēliem.

Grāmata izdota 1974. gadā divas reizes, sakarā ar lielo ažiotāžu un pieprasījumu, ko izraisīja pirmais grāmatas izdevums. Pirmais izdevums nesatur krāsaino augu attēlu pielikumu. Teksts un melnbaltie attēli abās grāmatās identiski.

Vācot ārstniecības augus, jāsaudzē to dabiskās audzes, ņemot vēra ikvienas augu sugas bioloģiskas īpatnības. Ārstniecības augu vācējiem jāatceras, ka 1) ik gadus jāmaina vērtīgāko savvaļas augu ievākšanas vietas; 2) daļa audzes jāatstāj neaizskarta; 3) ievākšanas vietās jaatstāj pa 1 …3 augiem uz kvadrātmetra par sēkliniekiem; 4) pēc sakneņu, sakņu un citu pazemes orgānu ievākšanas rūpīgi jānolīdzina augsne; 5) nedrīkst ievākt retos un aizsargājamos augus. Orientējoši aprēķināts, ka drogām ik gadus drīkst ievākt apmēram 1/4 vai 1/3 no dabā esošā lakstu, lapu un ziedu daudzuma,1/5… 1/3 no sēklu daudzuma, 1/15  vai 1/10 no pumpuru daudzuma, 1/20 vai 1/10 no sakņu, sakneņu, gumu, sīpolu un sīpolgumu daudzuma, kā arī 1/20 no mizas daudzuma, ja to nevāc no nociršanai paredzētiem kokiem un krūmiem.

Ārstniecības augu vācējiem jārūpējas arī par šo augu sēšanu un izplatīšanu, lai arī mūsu bērni un mazbērni varētu priecāties un baudīt dabas daudzveidību.

fb2   indexarhīvs / yandex / mega     vai ar mazākiem attēliem, un līdz ar to pats fails mazāks:  yandex / mega 

pdf   indexarhīvs / yandex / mega

 

Valentīna Ozola. Rūņciem būšan un nebūšans

RunciembusanunnebusanVOzolafb2

Lata romāns. Kad ekonomiski visai panīkušajā Rūņciemā ierodas Janelsiņa kungs – kādreizējais spīdeklis pie ķīmijas zinātnes debesīm, tiek pielikts punkts veterinārārsta nesaimnieciskajai darbībai. Turpmāk no vīriešu kārtas dzīvniekiem izgrieztajiem atribūtiem ražos seksa stimulatoru Ruciju. Taču konkurenti arī nesnauž. Ja nebūtu iejaucies Žogot Frics – pelēki svītrots kaķu vīrs pašos labākajos gados, tad veterinārārsta Bruno galvā tēmētais šāviens būtu sasniedzis mērķi.

indexarhīvs     yandex     mega

Sarma Ozola. Zilais māls

zilaismals

Lata romāns. Sarmu Ozolu pazīst tulkotāju saime, un “Zilais māls” ir viņas pirmais oriģinālromāns. Zilā māla iegulas ir vērtība, ko apzinās gan zemes īpašuma mantiniece, gan personas, kas vēlas to iegūt sev. Sākas labā un ļaunā sacensības kurš kuru. 2013

indexarhīvs    yandex    mega

Oļģerts Ziļickis (Made Ozola, Marija Zonenberga). Ļaujiet jel atvases dzīt. Baltu tautu civilizācija Eiropā un pasaulē 48. g . tk p. m. ē. − m. ē. 13. gs

LaujietjelatvasesdzitOZilickisfb2

Ar O.Ziļicka grāmatu „Ļaujiet jel atvases dzīt!” lasītāji jau vairākus gadus varējuši iepazīties internetā. Diemžēl pilnā apjomā darbs nav izdots. Tas ir komunistiskā režīma represētā vēsturnieka (politisku motīvu dēļ izslēgts no Ļeņingradas universitātes Vēstures fakultātes) mūža darbs, kas ietver autora dzimtas, piecu paaudžu, seno zinšu (mūsdienu valodā – zināšanu) apkopojumu. Tie ir 3 stāsti 46 pastāstos ar 96 ilustrācijām un pierādījumiem par minētajā laikā pastāvējušo baltu civilizāciju, tās ciltīm un tautām, izzušanas laiku, cēloņiem un sekām, par saglabājušajām baltu relikta tautām, par mūsdienu Eiropas tautu izcelsmi. Pirmā publikācija.

indexarhīvs    yandex     mega

Marija Zonenberga, Oļģerts Ziļickis, Made Ozola. Mantotais pienākums

Sava aizvēsture un vēsture ir visām tautām, arī izzudušajām. Vienai tā ir labi izpētīta un uzrakstīta, citai – atstāta novārtā. Baltu un ariešu tautu izcelsmes un vissenāko piedzīvojumu aizvēsture, kuru kādreiz cītīgi glabāja “tās (tie), kas valdīja par tautas prātiem”, nododot zināšanas no paaudzes paaudzei, ir gandrīz zudusi reizē ar zinātājiem, kas tika sadedzināti sārtos ar kristīto fanātiķu rokām…

indexarhīvs    yandex     mega

Arvīds Jānis Plaudis, Elizabete Ozola. Sakrālā Latvija

sakralalatvija

Baznīcas. Pilis. Pilskalni. Svētkalni. Akmeņi. Cilvēki šai zemē ienākuši pirms 11 tūkstošiem gadu, bet rakstītie avoti aptver tikai pēdējo gadu tūkstoti. Par ko domāja, ko godināja un ko pielūdza mūsu senči? Vai viņi bija mežoņi, par kādiem tos tēloja svešzemju iekarotāji? Un kādi bija paši iekarotāji? Vai tikai verdzinātāji, bez dvēseles? Lai iznāktu no pagātnes miglas baltā skaidrībā, rakstnieks Jānis Arvīds Plaudis pierakstījis psiholoģes Elizabetes Ozolas sensitīvos redzējumus par Latvijas senatni, par to, kas noticis svētkalnos, pie svētakmeņiem, bruņinieku piHs, muižnieku mītnēs, dievnamos, Hdz ar to ieskatoties aizgājušo paaudžu dvēselē, iepazīstot seno cilvēku garīgās attīstības metodes un rituālus. Izrādās, ka Lāčplēsis bijis gaišredzīgi gudrs, bet ne pārdabiski stiprs vadonis. Teikas par cilvēku iemūrēšanu viduslaikos bieži atbilst patiesībai, un vispār, teikas nav tikai fantāzijas. Mūsu senču garīgā kultūra dažā ziņā ir pārspējusi mūsdienu narkotizēto un alkoholizēto civilizāciju. “Sakrālā Latvija” palīdzes lasītajiem atrast sev piemeroto avotu, akmeni, dievnamu, lai smeltos garīgās vibrācijas, stiprinātu veselību, gūtu pacēlumu vai mierinājumu.

indexarhīvs    yandex    mega