Milda Geidāne. Izrautās saknes

IzrautassaknesMGeidanefb2

  1. gadā tika publicēta viņas grāmata “Puisiķciems”. Pati rakstniece sacīja, ka romānu konkurss viņai devis stimulu rakstīt atkal. Kopš tā laika nav pagājis teju ne gads, kad nebūtu iznākusi kāda viņas grāmata “LA” apgādā. “Izrautās saknes” ir astotā. Diemžēl – arī pēdējā. Esam laiduši tautās septiņas Mildas Geidānes grāmatas: Puisiķciems. 1999. gadā. Bāka pār mežiem. 2000. gadā. Vēju dziesma. 2001. gadā. Kārklu sīkstums. 2002. gadā, Pie mums Cusnakciemā. 2003. gadā. Atvars aiz laipas. 2003. gadā. Pūķu nams. 2004. gadā. Izrautās saknes ir astotais Mildas Geidānes darbs, kuru publicē “Lauku Avīzes” izdevniecība. Un pēdējais, jo liktenis bija lēmis, ka romānu viņa pabeidza rakstīt dienu pirms traģiskās bojāejas 2004. gada rudenī.

indexarhīvs     yandex     mega

Andrejs Skailis. Cilvēks, kas izlīda no Daugavas

CilvekskasizlidanoDaugavasASkailisfb2

Lata romāns. Reizēm nākas dzirdēt jautājumu, padomju laikā no Rietumiem Latvijā ir iesūtīti spiegi vai nav. Ir, ir kā gan citādi. Toreiz mūsu zemīte bija piebāzta ar slepeniem lidlaukiem, slepenām bāzēm, slepeniem štābiem, slepeniem garnizoniem un slepenām pirtīm. Tātad spiegiem vajadzēja būt un viņi, protams, bija. Bet, ja ir spiegi, tie obligāti jāķer, bez ķeršanas nekādi nevar iztikt. Bez kā vēl nevar iztikt? Bez spiegu romānu rakstīšanas un lasīšanas! Taču lasot jāievēro liela piesardzība – to nedrīkst darīt ne autobusā, ne trolejbusā, ne tramvajā, ne vilcienā, ne kuģī, ne lidmašīnā, jo lasītājs spiegu romānos iegrimst pārāk dziļi un aizmirst izkāpt. Ja tas tomēr notiks, romāna autors atbildību neuznemsies.

indexarhīvs    yandex    mega

Andrejs Skailis. Čūsku dīdītājs un svētā

CuskudiditajsunsvetaASkailisfb2

Lata romāns. Vai autors romāna apakšvirsrakstā minētajiem jēdzieniem ir domājis to ierastāko nozīmi? Diez vai. Lai gan darbībā pasīvi iesaistīti (nevienam taču nekož) burvīgi rāpulīši, acīmredzot jāpadomā arī par divkājainiem rāpuļiem, kādi sastopami visās mūsu sabiedrības aprindās. Vai tā sauktajās augstākajās mazāk nekā citās? Pat ja autoram nav bijis šāda nodoma, padomāt par ļaunu jau nebūs. Autora satīra dzeļ. Dzeļ trāpīgi. Un var tikai apbrīnot Andreja Skaiļa prasmi izgaismot šo absurdā teātra izrādi, kurā mēs visi esam iesaistīti.

indexarhīvs    yandex    mega

Andrejs Skailis. Muša un lauva

MusaunlauvaASkailisfb2

Lata romāns. Rollītis ir četrdesmitgadīgs kungs, kurš laiku pa laikam izpilda labi organizētus, bagātīgi apmaksātus, bet, izrādās, tomēr bīstamus pasūtījumus. Trompetists Ķēvestiņš savukārt nedara neko bīstamu – tikai dvēseliski pūš trompeti un privāti palīdz arī jaunajiem pūtējiem. Kungi nav pazīstami, bet abiem kopīgs tas, ka viņi darbojas ne tikai Latvijā, bet arī kādā tuvējo ārzemju valstī. Un vēl kaut kas būtisks…

indexarhīvs    yandex    mega

Andrejs Skailis. Pilnīgi liktenīgās sievietes

PilnigiliktenigassievietesASkailisfb2

Lata romāns. Sievietes ir liktenīgas. Kam? Vīriešiem, protams. Dažādu partiju amatpersonām. Lai lasītājiem nerastos nepareizs priekšstats, ka partiju amatpersonas laiku pavada tikai liktenīgu sieviešu sabiedrībā, autors ne tikai paver šo subjektu privātās dzīves aizkulises, bet nenoklusē arī šo kungu iznācienus publiskajā telpā. Svarīgi notikumi risinās uz skaistās jahtas “Sniegbaltīte”. Dramatiski notikumi, var teikt arī liktenīgi. Sarosās visi slepenie dienesti un masu mediji. Un ko tad Simt Gudrās galvas? Rīkojas. Gan ne gluži visas. Rīkojas arī mazkalibra oligarhi. Un, kur oligarhi, tur zelts… Vai kāds zina, kāda ir mūsu lielākā traģēdija? Mēs par plānprātiņiem uzskatām nevis valdības kritizētājus, bet slavētājus – lūk, kas ir mūsu lielākā traģēdija!

indexarhīvs   yandex      mega

Andrejs Skailis. Samaitātais spoks Jakobs

SamaitataisspoksJakobsASkailisfb2

Lata romāns. Jaunā paaudze droši vien nezina, ka spoki mūsu zemītē nekad nav bijuši retums. Piemēram, pirmskara gados Zundiņā pie Ķīpsalas veco kuģu kapsētā stāvēja burenieks, kas mēnesnīcā trīcēja. Kādreiz, pirms daudz gadiem, tas no Dienvidamerikas uz Rīgu bija vedis sarkankoku, un Orinoko grīvā komandu sakoduši indīgi kukaiņi, tāpēc komanda saslimusi ar dzelteno drudzi, gulējusi savās kojās un drudzī kratījusies, turklāt visstiprāk kratījies kapteinis. Pēc pāris dienām visi sekmīgi nomiruši, bet kopš tā laika gaišās mēnessnaktīs komanda parādījusies un kratījusies atkal. Diemžēl mūsdienās, kad sabiedrības morāle ir visai zema, spokus daži izmanto savtīgos nolūkos, ko mēs stingri nosodām. Kas attiecas uz samaitāto Jakobu, tad nemetīsim uz viņu ar akmeni, nekā slikta viņš nedara, vienīgi šad tad palūr uz kailām dāmām. Un, atļaujiet jautāt, kurš no mūsdienu kungiem gan rīkojas citādi? Nezin kāpēc radies pilnīgi nepareizs uzskats, ka spoki rādās vienīgi Anglijas viduslaiku pilīs. Kāda tumsonība! Katram inteliģentam cilvēkam būtu jāzina vecā patiesība – astrālās būtnes sastopamas pilnīgi visās pilīs, ja tajās kādam pirms pieciem sešiem gadsimtiem nocirsta galva vai kāds pārcirsts vidū pušu un līķis pēc tam aprakts pils pagrabā. Ja minētie priekšnoteikumi izpildīti, senajā celtnē obligāti jābūt spokam, tāds ir dabas likums!

indexarhīvs    yandex     mega

Andrejs Skailis. Septiņas bīstamas jaunavas

SeptinasbistamasjaunavasASkailisfb2

Lata romāns. Ironisks romāns par suģestiju, mīlestību un vēl šo to… Mēnesnīcā augstas amatpersonas apciemo burvīga noziedzniece. Upuri, neapjēgdami ko dara, izstāsta, kurās ārzemju bankās tiem slepus nolikta naudiņa. Briest kolosāls skandāls. Slepenie dienesti dāmas meklēšanai mobilizē visus aģentus.

indexarhīvs    yandex    mega