Janīna Kursīte. Latviešu folklora mītu spogulī

LatviesufolkloramituspoguliJKursitefb2

Šī grāmata ir mēģinājums ielūkoties seno latviešu priekšstatos par pasaules un cilvēka rašanos, par dievībām un gariem, par zivju un kukaiņu vietu mītiskajā sistēmā. Aplūkota krāsu un skaitļu simboliskā nozīme un citi līdz šim mazpētīti latviešu folkloras temati. Grāmata noderēs ikvienam, kas interesējas par latviešu folkloru un mitoloģiju.

indexarhīvs     yandex      mega    + pdf

Janīna Kursīte. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene

neakademiskavardene

Diskursu, simulakru, pastiša postmodernisma trafaretajā laikmetā profesore Janīna Kursīte no visdažādākajiem avotiem (vecām vārdnīcām, literatūras, ekspedīcijām) atradusi un cēlusi augšā aizmirstus latviešu valodas vārdus, apvienojot tos nedaudz izaicinošā nosaukumā “Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdene”. Blakus aizmirstajiem vārdiem vai zināmu vārdu aizmirstām nozīmēm tiek piedāvāti arī jaunvārdi, apliecinot latviešu valodas attīstības spēju. Janīna Kursīte pieder pie tiem retajiem cilvēkiem, kas prot atdzīvināt pasauli ap sevi lai, tā būtu mītu bīstamā aiza vai dzejas paradoksi, vai folkloras pārvērtības, vai viena vārda detektīvie piedzīvojumi, vai vienkāršu cilvēku sadarbības un saskarsmes prieks, jaunā vārdnīcā arī ir atdzīvināšana. Lai atbrīvotos no inerces un sastinguma, lai notvertu un runas skaņu haosā uzminētu īsto  dzīvotāju vārdu, tāpat kā mūzikā vajadzīga absolūtā dzirde. Un vēl vienu pārsteigumu sagādā mums Janīna Kursīte viņa dvēselē pamodina sargātājas instinktu. Tas ir tā, kā viņa, kaut kur ceļa malā pēkšņi ieraudzījusi it kā necilo nezāles ziedu, apstājas un noglauda tam galviņu. Un.šajā kustībā ir tā latviskā mentalitāte, ko mēs ar uguni meklējam. Madris, 2007

Fb2: indexarhīvs    yandex    mega

Pdf: indexarhīvs     yandex     mega

Janīna Kursīte. Tautlietu vārdene

tautlietuvardene

Literāts Hermanis Kreicers savos atmiņu stāstos “Ceļi un gājēji” (1960) atceras, ka Rūdolfs Blaumanis 1905.gadā mēģinājis mīkstināt dzejnieka Kārļa Skalbes revolucionāro straujumu: ““Redzi, Kārli; varavīksnai ir 7 krāsas”” viņš rāda uz varavīksnu ūdens karafē, Kāpēc tu gribi būt tikai sarkans? Arī latviešu tautas lietām (tautlietām) nav tikai viena vai divas krāsas, tāpat kā nav vajadzīgo un nevajadzīgo lietu. Šai vārdenē skaidroti mitoloģijas, folkloras, arī vēstures, etnogrāfijas un ar citām zinību jomām saistīti jēdzieni. Te ir gan joprojām ikdienā izmantojamas zināšanas (piem. puzuru rotājumi ziemassvētkos, gan vairs nelietojami radniecības (piem.ķeļuvainis, dieveris, osa, uzkuris), uz ļaužu kārtām un sabiedrisko stāvokli attiecināmi nosaukumi babulnieks, dienderis, gaitnieks, meiris, labietis utt.), gan piemirstas un sulīgas tautas parunas un izteikumi (piem mežā ķerts; sist vēju ar dūri ; sirds vībotnēs; uz austiņām), gan dažādu lincamu (svinamu) dienu un svētku apraksti (apvākas; bluķa vakars; kaņepene; klibā diena; rudenāji; spāru svētki; suveksis; umurkumurs; upes kāzas u.c.). Lasītājs var gūt ieskatu par tautas dziedniecību, amatniecību, skaitļu simboliku, nopietnām rotaļām (rituāliem) un delverīgām rotaļām. Skaidroti gan latviski vārdi, gan aizguvumi, kas iespraukušies un dzīvojuši līdzās pašu mantojumam (kā aube, bānītis, bize, čarka, granapipka, jupis, krogs, ķērne, meija, šķilters u.c.).

Varat atrast tautas zināšanas, kā kļūt laimīgam, kā laimi saturēt, izdzīt lietuvēnu, kā neuzkļūt uz ļaunām pēdām, arī kas ir spārnu ciršana, svēpināšana, trakā drāna, ko latviešiem nozīmē skaitlis trejdeviņi. Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009

FB2:  indexarhīvs     yandex    mega

Pdf:   indexarhīvs    yandex     mega