Daina Avotiņa. Melnā saulespuķe

melnasaulespuke1

Lata romāns. Šo romānu rakstīt mani pamudināja trimdā aizbraukušo pusmāsas un tēvmāsas vēstules un viņu smeldzīgās ilgas atgriezties mājās. Mana māsa to jau bija stingri izlēmusi. Bet viņa nepārbrauca. Manuprāt, cilvēku var salīdzināt ar saulespuķi, kas allaž tiecas uz sauli. Cilvēkam šī saule ir mīlestība, draudzība un augsne augšanai savas mājas. Ja tas viss zūd, saulespuķe novīst. Nedod Dievs zaudēt šo zemi! Tik ļoti gribas, lai saulespuķes būtu saules krāsā! Un lai nevienam nebūtu no šejienes jādodas svešatnē ne ar savu, ne kādas ārējas varas uzspiestu gribu.

indexarhīvs    yandex    mega