Alfrēds Anderšs. Vinterspelta

Romāns. Vinterspelta ir ciemats Rietumvācijā, pie pašas Beļģijas robežas, 1944. gada beigās tur notiek bēdīgi slavenā Ardenu kauja. Pats autors saka: «Tas nav romāns par karu. Drīzāk gan kamerspēle katastrofas fonā.» Darbība notiek īsi pirms ģenerālfeldmaršala fon Rundšteta uzbrukuma sabiedrotajiem, arī fabulu veido vācu bataljona komandiera priekšlikums padoties bez nevajadzīgas asins izliešanas. Taču autoru vairāk interesē cilvēku raksturi, uzvedības tipi spraigās, izšķirīgās situācijās, garīgie procesi. Romāns veidots īpatnējā formā — tajā apvienots dokuments (kara dienasgrāmatas, politiķu, militāristu memuāru fragmenti, statistikas ziņas) ar fikciju. Kā šāda veida sacerējums tas iezīmē vienu no augstākajām virsotnēm pēdējo desmit gadu literatūrā.

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Grehems Grīns. Rāmais amerikānis

Uz reāliem notikumiem balstītā romāna darbība notiek Saigonā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Romānā gan mīlas trīsstūris starp romāna varoņiem – žurnālistu Tomu Fauleru, viņa vjetnamiešu draudzeni Fuongu  un jaunu amerikāni Oldenu Pailu; gan militāri-politiskie konflikti, kuri noved pie kara Vjetnamā…

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Herberts Dorbe. Pagātnes vējos

Romāns divās grāmatās:  Viņus gaidīja dzīve. Vaicāju jaunībai. Vēstījuma centrā ir Gundars. Viņa vecāki puslīdz nodrošināti, viņš varētu pieslieties bagātnieku dēliņiem vai arī dzīvot savrupu dzīvi, kā saka, neiejaucoties politikā. Bet rāmais vidusceļš viņam nav pieņemams, jo viņš grib izaugt par godīgu cilvēku un tāpēc nākas iepazīties ar skarbo dzīves īstenību. Attēlojot revolucionāros notikumus Ventspilī, policejisko režīmu skolā, cariskās politikas īstenotājus — pedagogus kā arī literārās dzīves aktīvākos darbiniekus, H. Dorbe pieturas pie konkrētības. Taču faktam, kas ņemts no konkrētās īstenības, jābūt ieaustam mākslinieciskā audumā, kopumā veidojot lirisku stāstu par jauniešiem. No pārspīlējumiem lirismā pasargā dzīves skarbās tiešamības fons, to rakstnieks zīmē vienkāršiem, pat pasausiem līdzekļiem. Šāds lirisma un prozaisma samērs bijis mērķtiecīgs romāna pamatkodola — jauniešu tēlu — veidojumā, jo rakstnieka mērķis bijis — neizskaistināt dzīves īstenību, lai gan katra cilvēka dzīvē jaunības gadi šķiet visskaistākie.

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Ernests Aistars. Savā zemē

Romāns. Svešumā uzrakstītais un izdotais latviešu rakstnieka E. Aistara darbs ir kultūrvēsturisks romāns par latviešu zemniecības un topošās inteliģences dzīvi pagājušā gadsimta beigās, atbrīvošanos no muižas kundzības, savas neatkarības veidošanu, latviešu inteliģences cīņu pret cariskās patvaldības uzspiesto pārkrievošanu. Romāns ataino tautas atmodas ideju pāraugšanu latviskajā pašapziņā.

indexarhīvs / yandex / mega

Jevgēnijs A. Saliass. Vidzemniece uz Krievijas troņa

Šīs grāmatas autors ir grāfs Jevgeņijs Saliass (1841 — 1908), populārās rakstnieces Elizabetes Saliasas (pazīstama ar pseidonīmu Jevgeņija Tura) dēls. Grāmatas nosaukums vedina lasītāju domāt, ka tās centrālā tēma ir Krievijas ķeizarienes Katrīnas I dzīves gājums. Tomēr tā tas īsti nav — Pētera I sievu un vēlāko Krievijas ķeizarieni autors parāda tikai retu reizi, un viņa nav šīs grāmatas galvenā varone. Faktiski autora uzmanība te galvenokārt pievērsta tai videi un tiem cilvēkiem, no kuru vidus nākusi Marta Skavronska (Katrīna I), proti, viņas plaši sazarotai dzimtai. Visiem tiem, kas interesējas par vēsturi.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Valdemārs Kārkliņš. Karaliene Kristīna

Biogrāfisks romāns. Ilgu laiku karalienes Kristīnas personība bija klāta laikmeta putekļiem, apmētāta pamfletu un ķengu rakstu dubļiem, nonievāta un nesaprasta. Tad, pateicoties vēsturnieku pūlēm, tā negaidot cēlās jaunā gaismā. Notika brīnums — pasaule ieraudzīja modernas sievietes dzīvi, kura risinājās pirms trīssimts gadiem. 1626. gadā Marija Eleonora dzemdēja karalim Gustavam Ādolfam troņmantnieci Kristīnu — meiteni, kas bija iedrošinājusies nākt pasaulē, kad visa Zviedrija gaidija dēlu. No agras bērnības viņu audzināja kā princi un gatavoja Zviedrijas tronim. Drūma bērnība, vientuļa jaunība. Pirmās mīlestības reibonis beidzās ar rūgtu vilšanos. 18 gadu vecumā viņu kronē par varenās Zviedrijas karalieni, bet arī varas un slavas skurbums drīz gaist. 1654. gadā diženā Gustava Ādolfa meita labprātīgi nokāpj no troņa, kas Vasu ciltij bija piederējis 131 gadu.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Filips Šorts. Pols Pots. Kambodžas murga anatomija

Pols Pots – viņš arī Salots Sars, Puks, Lielais Tēvocis, Vecākais brālis, Pirmais brālis… “Ir labi mainīt vārdus. Jo vairāk maini vārdus, jo labāk. Ienaidniekam tas jauc galvu.” Tā teicis maniakāli cietsirdīgais Kambodžas diktators, kurš, ieguvis izglītību Parīzē, atbaidošā veidā mēģināja “ieviest dzīvē” franču kreiso idejas. Pols Pots un viņa vadītie Sarkanie khmeri 20. gadsimta 70.-90. gados bija pārņēmuši Kambodžu savās rokās un ir pilnībā atbildīgi par vismaz pusotra miljona cilvēku nāvi. Filips Šorts, bijušais Times of London, The Economist un BBC ārvalstu korespondents, ir uzrakstījis līdz šim visizsmeļošāko Pola Pota biogrāfiju, rūpīgi atsijājot patiesību no puspatiesībām un izdomājumiem. Autors uzsver vardarbības pēctecību, ko aizsāka Vjetnamas karš, pievēršoties ļaunam murgam līdzīgās Pola Pota “strādnieku revolūcijas” asiņainajām šausmām un stāstot par dažādu politisku spēku izraisītajiem dramatiskajiem notikumiem Kambodžā līdz pat vadoņa nāvei 1998. gada 15. aprīlī.

Šī grāmata ir šokējošs vēsturisks pētījums, kas pamatīgi sašūpo līdzšinējos priekšstatus. Vienlaikus tas ir sirdi plosošs lielas traģēdijas pieraksts. Diena, 2008

indexArhīvs   Mega  yandex