Regīna Undika. Jūtu atvarā

Skaistas un biedējošas ir pirmās uzplaukušās mīlestības jūtas. Jaunībā, ilgās pēc mīlestības noslēpuma, visi nobriest kā pumpuri pirms plīšanas. Regīnas Undikas varoni šīs jūtas ierauj dziļā un saldā atvarā, pārvērsdamas arī naidā un neatrisināmu sarežģījumu kamolā, kas jāšķetina līdz mūža galam.

Ar sirds gudrību, dvēseles sāpēm un kļūdu izpratni jānes upuris līdz attiecību izlīdzināšanai un atrisinājumam. Atmiņu raisītas, Anetē plosās visgaišākās un tumšākās mīlestības jūtas, kurās caur tagadnes prizmu viņa ierauga sevi no malas.

Autores rakstītais stāstījums ir juteklisks un erotisks. Kādai tas, iespējams, ļaus atpazīt sevi, kādai salīdzināt, kādai vēlreiz novērtēt savu attiecību pieredzi. Regīnai Undikai šis ir pirmais darbs. Ar patieso un atklāto attiecību un ikdienas dzīves realitātes atspoguļojumu autores pirmais pieteikums latviešu literatūrā ir intriģējošs un aizraujošs.

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Gijs de Mopasāns. Stipra kā nāve

Romāns. Sava laika Eiropas dāmu mīlulis Gijs de Mopasāns arī šajā romānā pievērsies mīlestībai. Galvenais tēls — gleznotājs Olivjē Bertēns dzīves un slavas norietā pārdzīvo asas un mokošas emocijas. Romāns pirmoreiz publicēts 1889. gadā Parīzē un ir uzskatāms par salona literatūras augsta līmeņa paraugu.

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Šoderlo de Laklo. Bīstamie sakari

Pazīstamā franču 18. gs. rakstnieka un politiskā darbinieka (1741—1803) slavens romāns, kas tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem franču literatūrā. Romāns ir epistolārs, tā dziļākā jēga — liekulīgās un izvirtušās 18. gs. aristokrātiskās sabiedrības nosodījums. Grāmatā ievietota arī A. Moruā eseja «Laklo. Bīstamie sakari», kurā dots šī romāna novērtējums,

indexarhīvs / yandex / mega

 

Fransuāza Sagāna. Smeldze

“Smeldzes” (La Chamade, 1964) lasītājs atradīs visu F. Sagānas arsenālu — hronoloģiski gadalaiku ritumam piesaistītu mīlestības anatomiju no pavasara aizgrābtības līdz ziemas skarbumam, smalko aprindu ironisku portretējumu, 1968. gada Francijas sabiedrības satricinājumu priekšnojautas, bet pāri visam — Sagānai tik raksturīgo vieglumu, kura dēļ viņas devumu literatūrā apzīmē kā “mazo mūziku” vai pašu autori — par “Šanela jaunkundzi literatūrā”. 2012

indexarhīvs / yandex / mega

 

Fransuāza Sagāna. Esiet sveicinātas, skumjas

Skumjas – šajā skaistajā un nopietnajā vārdā es vilcinos nosaukt svešādo sajūtu, kas pārņem mani tik klusi un neatlaidīgi. Tās ir tik sarežģītas, tik egoistiskas jūtas, ka man gandrīz kauns par tām, jo skumjas man vienmēr šķitušas godājamas. Es vēl nepazīstu skumjas, nē, bet apnicību, nožēlu, retāk sirdsapziņas pārmetumus — tos gan. Šodien pār mani nolaižas kaut kas satraucošs un maigs kā zīds un atšķir no pārējiem. Tajā vasarā man bija septiņpadsmit gadu un es jutos ļoti laimīga. «Pārējie» bija mans tēvs un Elza – viņa mīļākā.

indexarhīvs / yandex / mega