Arturs Heniņš. Tur Pērkons nikni jodus dzenā

TurPerkonsniknijodusdzenaAHeninsfb2

Voldemārs Ozols strēlnieku niķos un stiķos. Vēsturisks romāns. Romāna uzmanības centrā ir reāla vēsturiska persona — latviešu strēlnieku virsnieks Voldemārs Ozols, kurš dienējis piecu valstu armijās, karojis piecos karos, divreiz bijis uz nāvi notiesāts un par kura avantūrām varētu sarakstīt ne vienu vien romānu. [..] Kā jau Heniņa prozā ierasts, vēstījumu atbalsta milzīgs faktu un vēsturisku materiālu daudzums.”

indexarhīvs     yandex    mega

Andrejs Pumpurs. Lāčplēsis. Ar Jāzepa Rudzīša ievadapcerējumu un komentāriem

AndrejsPumpursLacplesisarJRudzisaievadapcerejumuunkomentariemfb2

A. Pumpura izveidotā latviešu tautas eposa «Lāčplēsis» zinātniskais izdevums, ar kuru tiek atklāta grāmatu sērija «Literatūras pieminekļi», veltīts šī darba simtgadei. Ievadapcerejumā aplūkota eposa saistība ar latviešu folkloru, tā tapšanas kultūrvēs­turiskie apstākļi un sacerēšanas gaita, sniegta sīka šī darba literatūrzinātniekā un folkloristiskā analīze, atsegta tā ietekme latviešu literatūrā un mākslā. Eposa teksts deta­lizēti komentēts. Tekstu un zinātnisko aparātu būtiski papildina bagātīgs ilustratīvais materiāls.

Grāmatā ievietotas E. Meldera, Ģ. Vilka, V. Valdmaņa, G. Kroļļa krāsaino ilustrāciju reprodukcijas «Lāčplēša» iepriekšējiem izdevumiem un ilustratīvais materiāls no Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja fondiem, kā ari J. Krieviņa un E. Oša fotoattēli

Plašam lasītāju lokam.
Saturs: A. Pumpura eposs «Lāčplēsis» J. Rudzitis; Ilustrācijas ; Eposs Lāčplēsis ; Ievedumam ; I Dziedājums ; II Dziedājums ; III Dziedājums ; IV Dziedājums ; V Dziedājums ; VI Dziedājums ; Izskaidrojumi par «Lāčplēsi», atsaucoties uz T. un Lautenbaha kungu kritikām ; Komentāri ; Saīsinājumi ; A. Pumpura «Lāčplēša» publicējumi ; Avoti un izmantotā literatūra
indexarhīvs     yandex     mega

Juris Juškevičs. Kurzemes hercogi un viņu laikmets

kurzemeshercogiun-vinulaikmets

Šinī grāmatā tiek stāstīts par Kurzemes hercogisti un tās hercogiem no 1562. gada līdz 1795. gadam. Grāmatā tiek aprakstīta hercogu dzīve, valdīšana un ietekme hercogistē. Tiek aprakstīta Kurzemes hercogiste, kas krietnu valdnieku laikā uzplauka ar īpatnēju kultūru un ražīgu saimniecisko dzīvi, bet vāju valdnieku laikā kļuva par izsmieklu un avantūristu rotaļlietu. Tēmas atklāšana ir plaša un tā tiek arī labi pamatota. Grāmatā viens pēc otra tiek aprakstīti Kurzemes hercogistes hercogi, sākot no paša pirmā – hercoga Gotharda, un beidzot ar pašu pēdējo – hercogu Pēteri, viņu valdīšanas secībā. …

indexarhīvs     yandex    mega

Andrejs Pumpurs. Lāčplēsis

lacplesis_small

Sižets pa cēlieniem.: 1. Dziedājums: Pirmajā dziedājumā ir stāstīts par dievu sapulci, katru no dieviem. Šajā sapulcē nolemj Lāčplēsi atstāt dzīvu. 2. Dziedājums: Otrajā dziedājumā tiek stāstīts par Lāčplēša pirmo varoņdarbu (tēva izglābšana no lāča, pašu lāci saplēšot). Par Lāčplēša ceļu uz Burtnieku pili, par ciemošanos pie Aizkraukļa, Aizkraukļa meitu Spīdalu, piedzīvojumiem velna bedrē, Kangara solījumu, iepazīšanos ar Staburadzi un viņas meitu Laimdotu. Par sadraudzēšanos ar Koknesi. 3. Dziedājums: Stāsta par Kangara sadraudzēšanos ar priesteri Diterihu, to, kā Lāčplēsis pieveica milzi Kalapuisi, latviešu un igauņu karu un tā beigām. Par to, kā Lāčplēsis satika Laimdotu nogrimušajā Burtnieku pilī, kā palika Burtnieku pilī pa nakti un cīnījās ar Vampīru, moriem, Spīdalu. Kā Lāčplēsis iepazinās ar teikām un mācībām Burtnieku rakstu tīstokļos, par Veļu nakti, par Laimdotas pazušanu. 4. Dziedājums: Stāsta par Kaupu pie svētā tēva Romā, kā dibināja Rīgu, kā Laimdotu ieslēdza Nonnu klosterī, kā Koknesis izglāba Laimdotu, par Lāčplēša ceļojumu pie Ziemeļmeitas, tikšanos ar sumpurņiem, Zemes malu, Dimanta kalnu, Apburto jūras salu, kas pievelk kuģus. 5. Dziedājums: Stāsta par to, kā Lāčplēsis ar saviem līdzgaitniekiem nonāca uz apburtas jūras salas, kas pievilka arī viņu kuģi. Uz salas Lāčplēsis trīs naktis pēc kārtas cīnījās ar trīsgalvainu, sešgalvainu un deviņgalvainu jodu, nogalināja jodu māti – Veco raganu, atpestīja Spīdalu no velna, satika Laimdotu un Koknesi, laimīgi devās atpakaļ uz tēviju. Koknesis atzinās mīlestībā Spīdalai, Lāčplēsis Laimdotai. 6. Dziedājums: Rakstīts par Līgo svētku svinēšanu, Līgo nakti, Virsaišu sapulci. Arī par to, kā Lāčplēsis ar saviem biedriem ieradās sapulcē. Par Laimdotas kāzām ar Lāčplēsi un Kokneša kāzām ar Spīdalu, par karu ar bruņiniekiem. Ditriha izlūgšanās, lai atstāj viņu dzīvu, Dan’jela velna darbi, Lāčplēsis Lielvārdē ieņem Lielvārdes pili, Dan’jela un svešās ticības aizsūtīšana prom. Ditriha un Kangara sazvērestība, Lāčplēša spēka atklāšana, Tumšā bruņinieka ierašanās, Kaupa un viņa biedru ierašanās Lielvārdē, Lāčplēša cīņa ar Tumšo bruņinieku, Lāčplēša un Tumšā bruņinieka nāve. Beigas.

Pievienotas Ģirta Vilka un Voldemāra Valdmaņa ilustrācijas.

indexarhīvs     yandex      mega

Imants Ziedonis, Rimants Ziedonis. Leišmalīte

Leismalite(I.un R.Ziedonis)

ES laikam netikšu debesīs, pārāk esmu iepēdojies zemes ceļos. Tie velk un pieprasa, un man liekas, ka tieši mani. Un pilsētā ir tik garlaicīgi… Bet laukos dzīvo vēl cilvēki. Tā nobrieda doma uzrakstīt vēl vienu Kurzemīti. Trešo. Ejot pa pierobežas pagastiem no jūras līdz pat Baltkrievijas, Lietuvas un Latvijas robežu sadures punktam. Šeit nevar nesajust Leišmales mūžam nepabeigto sarunu starp Raiņa Induli un Mindaugu, tie tagad jaunus darbus sastrādājuši, bet to raksturi jau tādi paši, un tas gan sasilda, gan liek stipri vien kasīt aiz auss. Nevar nesajust ari ticību un paļāvību ja pie mums vēl ir kāds dēls, kas turpina tēva darbu, tad visam kādreiz jābūt labi.   Imants Ziedonis

Brāļi Ziedoņi, gribas teikt pēc grāmatas izlasīšanas, kaut zinu, ka tēvs un dēls Ziedoņi. Imants dramatiskāks, Rimants ironiskāks, bet acis tās pašas. Ziedoņu acis. Ja ziedoņa acīm skatās, skatītais ir cerīgāks un dzīvīgāks nekā rudeņa acīm skatītais. Kā savā Mūžīgajā kalendārā rakstījis latgaļu rokrakstnieks Andrivs Jūrdžs: ja tu dzīvību mīli, tad neiztērē laiku velti, jo dzīvība laikā pastāv.  Inga Ābele  (zvabc2012)

indexarhīvs     yandex     mega