Lato Lapsa. 100 gudro galvu un citi zvēri

100gudrogalvuuncitizveriLLapsafb2

Kam un kas tur īsti nāca no iekšām? Kurš izdomāja Saeimas simt gudrās galvas? Kam ienāca prātā pie sienas pienaglot galertu? Kas to visu vairs atceras? Jā, atmiņa ir īsa un tiešām žēl, jo pēdējos pārdesmit gados mūsu mīļie politiķi un citi gara gaismas nesēji ir saražojuši milzum daudz krāšņu un iespaidīgu valodas un domas pērļu. Šīs grāmatas sūtība būt par goda dēli, pie kura ar neredzamām naglām pienagloti visu to cilvēku vārdi, kam šis gods pienākas. 2008

indexarhīvs   yandex    mega

Lato Lapsa. Brīvības grāmata

brivibasgramata

Šī grāmata nosacīti ir par pieredzēto un piedzīvoto Ziemeļkorejā un Turkmēnijā, kas pasaulē lielā vienprātībā tiek atzītas par visnebrīvākajām valstīm — izsakoties organizācijas Reportieri bez robežām vārdiem, par “nemainīgu elli, kur iedzīvotāji ir nošķirti no pasaules un ir pakļauti senilai propagandai”. Ja tā būtu tikai vecišķa propaganda, gan jau šo valstu iedzīvotāji to kaut kā pārciestu. Viņi pārcieš pat to, ka tik tiešām dzīvo ellē, — daudzi no viņiem to pat uzskata par gluži ciešamu dzīvesvietu. Ar vārdu sakot, abas šīs zemes uzskatāmi pierāda: no situācijas, kad cilvēks vairs nedrīkst pateikt, ko domā par savas zemes naudu, līdz situācijai, kad iebraucējam šai zemē vairs nemaz neļauj lietot vai pat apskatīt vietējo naudu, ir tikai daudzi, bet ne bezgalīgi daudzi mazi solīši… 2009

indexarhīvs    yandex   mega

Lato Lapsa. Kā nozagt miljardu

KanozagtmiljarduLLapsapdf

Rokasgrāmata tiem kuri to grib iemācīties. Vai jūs gribat varu, ko dod tiešām liela nauda? Iespēju nopirkt gandrīz visu un gandrīz  ikvienu? Iespēju ar simtiem tūkstošu finansēt vienu ekspremjeru, bet otru telefoniski lamāt, kamēr viņš „vada” otrā galā stāv miera stājā? Bet varbūt jūs gribat bagātu arābu  iecienītā Londonas drēbju veikalā iztērēt virs simt tūkstošiem? Sagāzt pagrabā vīnus vēl par pārsimt tūkstošiem? Ik pa pāris mēnešiem palaist meitiņu šopinga tūrē pa pasauli? Jūs  to  patiešām  gribat?  Tad  mācieties  nevis  no gudreļiem,  kas  paši  ir  pliki  kā  baznīcas žurkas, bet gan no cilvēka, kas pierādījis savu varēšanu. Nozagt ievārījuma burku vai vistu — tas nav grūti. Bet nozagt Latvijas valstij kopumā vismaz miljardu — tas jau ir kaut kas

indexarhīvs   yandex    mega

Lato Lapsa. Kampējs. Stāsts par Andri Šķēli un vērdiņu

KampejsLLapsafb2

Manuprāt, šīs grāmatas mērķis nav kādam pielaikot strīpainu pidžamiņu. Šīs grāmatas mērķis ir uzskatāmi parādīt, ko ar cilvēku var izdarīt nepārvarama tieksme pēc naudas un varas. Kampt, kampt un kampt. Vēl, vēl, vēl un vēl. Īpaši neaizraujoties ar domām par citiem cilvēkiem. Vai valsti. Vai ko citu. Ak, jā, dažiem būtiskāk var šķist tas, ka šī grāmata mēģina dot atbildi uz jautājumu — kādā veidā gan vienam cilvēkam izdevās to visu pakampt? Protams, ja viņš tiešām bija viens… 2008

indexarhīvs    yandex    mega

Lato Lapsa, Inta Saatčiane. Kargins Superstar

KarginsSuperstarLLapsaISaatcianefb21

Kā izsisties ļaudīs, kļūt par visgudrāko, skaistāko un veiksmīgāko, dabūt visas mantiņas, visiem parādīt un vienmēr visus pārspēt Gribat zināt, kā tieši šajā valsti var izsisties ļaudīs, kļūt par visgudrāko, skaistāko un veiksmīgāko, dabūt visas mantiņas, visiem parādit un vienmēr visus pārspēt? Jūsu priekšā ir stāsts par cilvēku, kurš to visu izdarīja, visu sasniedza un tiešām ilgus gadus bija pārliecināts, ka ir šis te visgudrākais/skaistākais un veiksmīgākais milzigajā vientiešu un lūzeru barā. Bērnībā viņš izvairījās no sliekas ēšanas, toties jau pieaugušam dzīve bija pietaupījusi krupjus, tā teikt, veseliem seifiem vien, seifiem vien. Un, gods kam gods, viņš tos visus arī ir rijis bez kurnēšanas un žēlošanās līdz pašam pēdējam, iespējams, vislielākajam. Jo no mūsu varoņa viedokļa ari tad, kad veiksmes stāstam neizrādās īsti laimīgas beigas, ir svarīgi panākt, lai tam būtu kaut jel kāds turpinājums. 2008

indexarhīvs    yandex    mega

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska. Aivars Lembergs: ceļš uz naudu un varu

kasirlembergs

daudz kas viņam ir izdevies. Kļūt par vienu no visbagātākajiem cilvēkiem valstī, varbūt pat – visbagātāko. Saņemt lielāko mantojumu mūsdienu Latvijas vēsturē. Pašam sevi atzīt par Latvijas vienīgo ģēniju, – pārējie esot tikai viduvējības. Izpelnīties jau kopš 1988. gada beigām vadītās pilsētas pie jūras iedzīvotāju vairākuma nezūdošas simpātijas – un vienlaikus regulāru saukāšanu par meli, zagli, korumpantu un oligarhu. Apsteidzot kādreizējo nedraugu Andri Šķēli, kļūt par Latvijas visizmeklētāko cilvēku – un vienalga sekmīgi izvairīties no strīpainās pidžamiņas pielaikošanas. Arī šīs grāmatas mērķis nav piemērīt Aivaram Lembergam šo te pidžamiņu, piemeklet viņam atbilstošākus kriminalpantus, uzskaitīt likumpārkāpumus vai – kad nu nekas cits neatliek – „ētiski nepieņemamas darbības”. Turklāt mēs pietiekami labi pazīstam mūsu sabiedrību un tās garastāvokļa maiņas, lai lieliski saprastu: tas, kas pašlaik plašajās tautas masās tiek uzskatīts vai vismaz skaļi saukts par īstu nāves grēku, pēc dažiem gadiem vairākumam šķitīs gandrīz vai mātei Terēzei – lai viņai vieglas smiltis – piedienīga rīcība. Un arī otrādāk. 2005

indexarhīvs    yandex    mega

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Inta Saatčiane. Latvietis parastais

latvietisparastais

Cilvēks, kuru jūs varat iepazīt šai grāmatā, ir jūsu un mūsu valsts prezidents. Un viņš ir tāds, kāds viņš ir. Tas, ko viens viņā sauks par simpātisku apdomīgumu un piesardzību, otru acīs būs konformisms un bailīgums. Ko vieni dēvēs par praktiskumu un biznesa veiksmi, citiem šķitīs paslepu kampšanas un valstiskās zagšanas paraugs.Kas vienam būs pakļaušanās sīkām cilvēciskām vājībām, otram liks raudzīties uz valsts galvu kā tādu kazanovu pensijā. Un tā tālāk. Protams, viss, kas šajā grāmatā aprakstīts, jau ir pagātnē — gan pēdējā brīža rāpšanās pa padomju nomenklatūras kāpnēm, gan «korektā kampšan a», gan brunču mednieka gaitas, gan vairīšanās no atbildības un dārgi izmaksājušu kļūdu atzīšanas. Pašlaik šim bailes jau pirms dzimšanas izdzīvojušajam cilvēkam vina vecumā un ar vina bankas kontu it kā patiešām nav vajadzības ne mēģināt vēl kaut kur, kaut ko pieklājīgi pakampt, ne uztraukties par to, vai viņš ievēros pareizos spēles noteikumus. Tas nozīmē, ka pie valsts stūres ir cilvēks, kuram līdz ar to it kā nekas netraucētu rūpēties tikai un vienīgi par valsts un tās iedzīvotājiem. Bet vai tā būs? 2011

indexarhīvs    yandex    mega

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska. Latvijas miljonāru noslēpumi un jaunais Latvijas 500 miljonāru saraksts

LatvijasmiljonarunoslepumiunjaunaisLatvijas500miljonarusarakstsLLapsaKJancevskafb2

Šajā grāmatā ne tikai pirmoreiz publicēts pilns Latvijas 500 miljonāru saraksts ar visiem viņu īpašumiem, bet arī, balstoties tikai un vienīgi uz neapgāžamiem faktiem, skaitļiem, izteikumiem un līdz šim nepieejamiem dokumentiem, mūsu miljonāri parādīti tieši tādi, kādi viņi ir. Enerģija un slinkums, uzpūtība un līdzcietība, melīgums un godaprāts, vienreizēja veiksme un sāpīgi bankroti tas viss šeit iet roku rokā. Pasūtinājuma slepkavības, darbs divdesmit četras stundas diena, izlietnes ar zelta krāniem, mantas cīniņi ar pašu bērniem, VDK rūdījums un prihvatizācijas līkloči — esiet sveicināti Latvijas miljonāru pasaulē! 2005

indexarhīvs    yandex     mega

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Sandris Metuzāls. Mūsu Vēsture 1985—2005 -1

musuvesture-1

Latvijas mūsdienu vēsture slēpj atbildes uz desmitiem un simtiem neapšaubāmi interesantu jautājumu — daļai no tiem atbildes nekad nav atrastas, daļai jau sen piemirstas, ļo vairāk, ka ir tūkstoši, varbūt pat desmiti tūkstošu cilvēku, kuriem šī tīšā vai netīšā amnēzija neapšaubāmi ir izdevīga. Un nez vai tā ir tikai sagadīšanās, ka tieši viņi lielākoties ir dzīves saimnieki mūsdienu Latvijā. Tas arī ir galvenais šīs grāmatas — pirmās no iecerētajiem trim mūslaiku Latvijas vēstures sējumiem — tapšanas iemesls: neļaut aizmirst nedz varoņus, nedz neliešus, nedz vienaldzīgos. Un tā nu šī pirmām kārtām arī ir grāmata, kas neļauj un neļaus aizmirst — protams, tikai tiem, kam nav vēlēšanās aizmirst visu un visus, kuri veidojuši Latvijas mūslaiku vēsturi un kuru dēļ mūsu zeme pašlaik ir tieši tāda, kāda tā ir. Brīdinām: šī nav garlaicīgā oficiozā, “mācību grāmatu” vēsture, ko raksta varas apmīļotie un piejaucētie hronisti, kuru galvenā misija, kā brīžam šķiet, ir — uzrakstīt tā, lai, pasargi Dies, neaizvainotu nevienu, no kura kādreiz var būt atkarīgs viņu maizes kumoss un sviesta cibiņa. Šī ir reālā, īstā, patiesā un interesantā vēsture, lai ari daudziem tā būs kā… 2008

indexarhīvs    yandex   mega

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Sandris Metuzāls. Mūsu vēsture 1985-2005 -2

Musuvesture2LLapsaSMetuzalsKJancevskafb2

Kurš bija īstais sertifikātu tēvs? Kāpēc Latvija brīnumainā kārtā nepazaudēja blēžiem uzdāvinātos 400 miljonus? Kurš izstrādāja lielās pievākšanas shēmas — “Huseins” vai tomēr “Stjopa”? Kuri policijas darbinieki paspēja izņemt naudu no grūstošajām naudas noguldītāju firmām — un vai to bizness tiešām bija viena vienīga blēdība? Kā tur īsti bija ar tiem Zīgerista banāniem? Vai par vislielākajiem muļķiem mūs tiešām uzskatīja pirmie populisti — bet varbūt tomēr Latvijas Mobilais telefons? Kurš izdomāja “zilo brālību”? Kā tika izdomātas elegantākās prihvatizācijas shēmas? Cik Latvijas spiegu patiesībā noķēra krievi? Kāpēc mēs neīstenojām šitake sēņu megaprojektu, kam Latviju ar rāvienu vajadzēja iecelt ekonomikas lielvalstu vidū? Kurā pasaules malā devītais vilnis gandrīz apraka mūsu kaismīgāko dabas draugu, kurš dzelmē meklēja patvērumu no sekotājiem? Kāpēc sākās pirmais mafijas karš Latvijā — un vai tas patiešām bija pirmais? Šis ir jau otrais “Mūsu vēstures” sējums, bet jautājumu, kā redzams, kļūst tikai vairāk. Par laimi, arī atbilžu — un sen aizmirstu faktu.. Mēs tiešām esam darījuši visu, kas mūsu spēkos, lai šī grāmata būtu iespējami patiesīgs stāsts par patiesi notikušo — un nevis kādam izdevīgs “Latvijas viedoklis par Latvijas vēsturi”, kurā “pareizās” lietas pareizi akcentētas, bet “nepareizās” saprātīgi noklusētas. Par iznākumu mums jāsaka vislielākais paldies gan visiem tiem lasītājiem, kuri izteica savu viedokli pēc pirmā sējuma iznākšanas, gan tiem, kas sekoja interneta portālā TVNET publicētajiem otrā sējuma fragmentiem un uz nebēdu papildināja, koriģēja, piepalīdzēja un atcerējās, lai “Mūsu vēstures” otrais sējums būtu maksimāli precīzs un pilnīgs.2008

indexarhīvs    yandex     mega