Ezeru krastmalu augi un putni.

Izveidoti divi noteicēji par niedrājos dzīvojošām putnu sugām un ezeru krastmalu augiem. Krastmalu augu noteicējs ir sagatavots projektā «Lielā dumpja biotopu atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā», Latvijas Dabas fonds 2016. gadā  par gada dzīvotni pasludinājis  niedrājus. Lai gan tā ir nozīmīga  dzīves vieta putniem,  bezmugurkaulniekiem un zivīm, tomēr  augu daudzveidība niedrājos parasti  ir maza. Niedre ir ļoti agresīvs augs,  kas ilgi saglabā dīgtspēju – tāpēc,  nokļuvusi augšanai labvēlīgā  teritorijā, pilnībā izspiež citus augus  un nereti veido monodominantas  audzes. Tajās atradīsim tikai dažas  augu sugas – meldrus, grīšļus vai  kādas citas mazprasīgas sugas.  Vietās, kur niedres neveido blīvas  audzes, ezeru krastmalās un piekraste  joslās sastopama gana liela sugu  daudzveidība. Ezeru krasti var būt  dažādi, tāpēc šajā ezeru krastmalu  augu pārskatā augi sagrupēti 2  grupās:  1. Augi ezeru krastmalās ar  minerālgrunti. 2. Slīkšņainu un purvainu ezeru  krastmalu augi. Kā 3. grupa izdalīta Ezeru  ūdensaugi, kurā ietilpst biežāk  sastopamie virsūdens un peldlapu  ūdensaugi. Šajā ezeru krastmalu augu pārskatā  iekļautas 40 biežāk sastopamās  sugas, uzrādītas pazīmes, ar ko tās  atšķiras no citām līdzīgām, ja tādas  ir. Jāpiebilst, ka ūdensaugu sugu ir  ļoti daudz un to iepazīšanai  nepieciešams atsevišķs noteicējs.

Putnu  noteicējā  iekļauti  tikai  paši  tipiskākie  niedrājos  dzīvojošie  putni.  Sugas,  kas  ligzdo  niedrāju  –  krūmāju  pārejas  joslā  (piemēram,  niedru  stērste,  ceru  ķauķis),  kā  arī  sugas,  kas  niedrājos  tikai  barojas  (piemēram,  zilzīlīte),  šeit  nav apskatītas.  Tāpat nav  ietvertas  pīles  (brūnkaklis,  cekulpīle,  meža  pīle)  un  paugurknābja  gulbis,  kas  reizēm  ligzdo vecu  niedrāju  malās  vai  nelielos  slīkšņu  fragmentos. Foto autore: Valda Baroniņa

indexarhīvs / yandex / mega / 4shared

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *