Pīrss Brauns. Zelta dēls

Zelta dels(P.Brauns)

Būdams sarkanais, Derovs uzauga, strādājot raktuvēs dziļi Marsa pazemē, kur lēja sviedrus smagā darbā un sapņoja par labāku nākotni, ko ceļ saviem pēctečiem. Tomēr Sabiedrība, kurai viņš paļāvīgi kalpoja, izrādījās būvēta uz meliem. Derova tautu maldinājusi un paverdzinājusi valdnieku elite — zelti —, tādēļ vienīgais ceļš uz brīvību ir revolūcija. Derovs upurē sevi kopēja labuma vārdā, kura dēļ savu dzīvību atdevusi arī Eo, viņa vienīgā mīlestība un iedvesmas avots. Viņš kļūst par zeltu un iefiltrējas to priviliģētajā vidē, lai sagrautu to no iekšienes. Dzīvodams šajā nežēlīgajā pasaulē kā jērs starp vilkiem, Derovs iemanto draugus, cieņu un pat mīlestību, tomēr izpelnās arī ietekmīgu sāncenšu dusmas. Lai aizsāktu un uzvarētu karu, kas mainīs cilvēces likteni, Derovam jāstājas pretī nodevējiem, jāpārvar tik cilvēcīgā vēlme pēc atriebības un jātiecas aizsākt nevis vardarbīgu sacelšanos, bet gan cerību pilnu Sabiedrības atdzimšanu. Ceļš viņa priekšā ir pilns briesmu un viltus, bet, lai atbrīvotu savu tautu, Derovam jāizvēlas sekot Eo iedvesmotajiem mīlestības un taisnīguma principiem. prometejs 2016

indexarhīvs / yandex / mega

 

Romens Puertolā. Neparastais ceļojums, kurā faķīrs iestrēga IKEA skapī

Neparastais celojums kura fakirs iestrega ikea skapi(R.Puertola)

Ašatašatru, faķīram un apsviedīgam vīram no kāda attāla Indijas ciemata, nepieciešama jauna naglu gulta. Viņš pārliecina draugus un sekotājus, lai samet naudu lidmašīnas biļetei uz Parīzi, kur atrodas tuvākais IKEA veikals, un dodas ceļā. Piedzīvojums var sākties…

Daiļa francūziete, nakts, kas pavadīta kādā no IKEA veikala skapjiem, un tai sekojošs negaidīts ceļojums pāri visai Eiropai tas liek faķīra sirdij sisties straujāk un lasītājiem brīžiem smieties skaļā balsī.

Romēns Puertolā savijis brīnišķīgu stāstu, kas noteikti liks jums smieties, bet tam vajadzētu likt arī domāt.zvabc 2015

indexarhīvs / yandex / mega

 

Robins Šarma. Svētais, sērfotājs un firmas prezidente

Svetais,serfotajs un fiemas prezidente(R.Sharma)

Neparasts stāsts par to; kā dzīvē piepildīt savas sirds ilgas.

Šī grāmata, kas uzrakstīta kā aizraujošs stāsts, vēsta par Džeku Valentainu, cilvēku, kura dzīves ceļš līdzinās paša Robina Šarmas dzīves ceļam. Juzdamies nepilnīgs, Džeks ar trīs neparastu skolotāju palīdzību uzsāk meklēt veidu, kā gūt laimīgāku, veselīgāku un skaistāku dzīvi. Viņš atklāj efektīvu filozofiju, kas pārveido viņa realitāti un ļauj piekļūt savam liktenim.

Šajā jaunu ideju ceļvedī pretī dzīvei autentiskā līmenī tu uzzināsi:

  • Ķā atmodināt savus īstos talantus un spoži mirdzēt pasaulē.
  • Kā savas bailes pārvērst brīvībā un savus ievainojumus par zināšanām.
  • Mācības, kas palīdzēs pārvaldīt prātu, atvērt sirdi un pabarot dvēseli.
  • Vienkāršas metodes, kā iegūt skaistas, īstas mīlestības pilnas attiecības.
  • Veidus, kā iegūt piedzīvojuma garu, saņemt noslēpumainības pieskārienu un dzīvot ar līksmi.
  • Līdzekļus, kā kļūt par izcilību savā profesijā un piesaistīt bagātību.

Robins S. Šarma, grāmatas “Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari” un tās turpinājumu autors, grāmatā stāsta par kādu jaunu cilvēku, kurš, vēlēdamies dzīvot laimīgāku un skaistāku dzīvi, vairākkārt tiekas ar trim neparastiem Skolotājiem, kuri jaunietim atklāj dzīves filozofiju, kā izprast dzīves realitāti un dzīvot laimīgāku un skaistāku dzīvi. Mā­cības, kuras Džeks apguva neparasto piedzīvojumu laikā, varbūt arī lasītāju rosinās pārdomāt dzīvi un veikt tajā kādas izmaiņas. j r 2014

indexarhīvs / yandex / mega

 

Inga Žolude. Sarkanie bērni

Sarkanie berni(I.Zolude)

Sarkano bērnu patversmes vēsture aizsākās 1534. gadā, kad Navarras karaliene Margo nodibināja Hopital des Enfants-Dieu, kas vēlāk tika pārdēvēts par Hopital des Enfants-Rouges, jo tā audzēkņi valkāja sarkanus formas tērpus — žēlsirdības krāsā. Laika gaitā iestādi apvienoja ar citu bāreņu namu un telpas nodeva kādai reliģiskai kongregācijai. 1615. gadā patversmes nosaukumu pārņēma arī tirgus, kas ar Luija XIII gādību izveidojās turpat blakus. Mūsdienu Parīzē Sarkano bērnu vārdā dēvē veselu kvartālu. Sarkano bērnu “gēns” no 16. gs. Francijas cauri laikiem ir pārdzimis līdz 21. gs. Latvijai. Romāna varones Liesma, Nadja un Mārīte ir iezīmētas ar mītisku misiju — izdzīvot par spīti nolemtībai. Romānā grodi savijas gan šie trīs likteņi, gan dažādās vides un laiki, gan reālais un nereālais. diena2012

indexarhīvs / yandex / mega

 

 

Alfrēds Dziļums. Mežu aizvējā

Mezu aizveja(A.Dzilums)

pa atmiņu tekām. Reiz Doles pagasta zaļumu svētkos, lakstīgalu apdziedātajā Ķekaviņas upes līcī, čigāniete, manās rokas līnijās skatīdamās, teica: “Dēls, tev dzīvē būs darīšana ar daudz papīriem!”

Radi pareģojumu iztulkoja kā mantojuma dokumentu kārtošanu. Pēc manas pilngadības bija jādala trīs daļās mirušā tēva mājas, Baldones pagasta “Pūriņi”.

Es gan cerēju, ka čigāniete runā par rakstāmpapīru.

Es tikko biju sācis mēģināties literārā darbā, daži nieki jau bija iespiesti žurnālā “Meža Dzīve”. Taču fstais čigānietes pareģojums piepildījās tikai pēc divdesmit gadiem, kad izdalīto tēva mājas zemi atkal apvienoja kolhozs, bet es kā bēglis zaglīgi ierados Zviedrijā un strādāju papīrfabrikā.

indexarhīvs / yandex / mega

Alfrēds Dziļums. Mežlejas Taurētājs

Mezlejas tauretajs(A.Dzilums)

Romāns. Alfrēda Dziļuma satīriskais romāns Mežlejas taurētājs ataino latviešu “dīpīšu” nometnes Vācijā dzīvi, īpaši pievēršoties tām negatīvajām parādībām, kas draudēja ar bēgļu garīgās rosmes ievirzīšanos seklumā. Autors ar rūgtu ironiju un satīru rāda, kas notiek, ja saukli: Saglabāsim latviešu kultūtu trimdā!” par savu aizsegu izmanto godkārīgi, sīkmanīgi un netalantīgi diletanti. A. Dziļuma greizajā spogulī parādās vesela plejāde žurnālistu, aktieru, rakstnieku, gleznotāju, tajā skaitā, protams, arī viens otrs patiess talants.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Alfrēds Dziļums. Dieva dzirnas

Dieva dzirnas(A.Dzilums)

Romāns “Dieva dzirnas”. Reiz Doles pagasta zaļumu svētkos, lakstīgalu apdziedētajā Ķekaviņas upes līcī, čigāniete, manās rokas līnijās skatīdamās, teica: “Dēls, tev dzīvē būs darīšana ar daudz papīriem!”

Radi pareģojumu iztulkoja ka mantojuma dokumentu kārtošanu. Pēc manas pilngadības bija jādala trīs daļās mirušā tēva mājas, Baldones pagasta “Pūriņi”.

Es gan cerēju, ka čigāniete runā par rakstāmpapīru. Es tikko biju sācis mēģināties literārā darbā, daži nieki jau bija iespiesti žurnālā “Meža Dzīve”. Taču īstais čigānietes pareģojums piepildījās tikai pēc deviņiem gadiem, kad izdalīto tēva mājas zemi atkal apvienoja kolhoza laukos, bet es kā bēglis zaglīgi ierados Zviedrijā un strādāju papīrfabrikā.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Alfrēds Dziļums. Tiesas svētdiena

Tiesas svetdiena(A.Dzilums)

Romāns. “1946. gada janvārī Zviedrijas valdība izdeva Padomju Savienībai 146 baltiešu leģionārus. Par šo dramatisko notikumu ir publicētas grāmatas latviešu un zviedru valodā, tajās ir sakopotas liecības un fakti. Šī grāmata par līdzīgu tematu ir literārs darbs. Viss līdz šim publicētais man noderējis tikai par ierosinājumu. Romāna personas ir izdomātas, apstākļi un fakti ir pārkārtoti. Neviens leģionārs ar tādiem vārdiem, ar tādu izskatu un raksturu, nav Zviedrijā internēts un izdots. Arī notikumu vietas nav sauktas vārdā. Esmu mēģinājis rekonstruēt baigo patiesību ar iejušanos šo cilvēku domās un piedzīvojumos.” Autors Alfreds Dziļums

indexarhīvs / yandex / mega

 

Alfrēds Dziļums. Aizaugušās drupas

Aizaugusas drupas(A.Dzilums)

Cīnītāju atmiņas. Miera zvani skan — bet stāvoklis kļuva traģisks. Latviešu leģionāri, kas cīnījās par savas zemes brīvību, pēkšņi tika apvainoti par noziedzniekiem. Ne ārstu, ne.invalīdu cilvēciskais saprāts nespēja pieņemt šo netaisnību, zuda arī uzticība izslavētajai rietumu tautu humanitātei. Kāda jēga bijusi pasaules karam, ja verdzība un terors turpinās, ja dzeloņu žogi draud nogriezt pusi Eiropas?’

Katra pavadītā nakts un diena nesa mūs tuvāk baigam liktenim. Mēs arvien atradāmies krievu aplenktā pilsētā.

Stāvokli varējām tikai zīlēt pēc angļu sardzes: tomēr tā mainījās pie slimnīcas vārtiem, tikmēr mums vēl bija cerības otrā pasaules karā sekas pārdzīvot. Pilsētā pieņēmās panikaCivilisti devās rietumu virzienā ar mugursomām, atlokas ratiņiem. Bēgļu mokas vēl nebija beigušās. No kā viņi bēga, kad miera zvani bija vēstījuši pasaulei jaunu taisnību un brīvību?

indexarhīvs / yandex / mega