Arvīds Jānis Plaudis, Elizabete Ozola. Sakrālā Latvija

sakralalatvija

Baznīcas. Pilis. Pilskalni. Svētkalni. Akmeņi. Cilvēki šai zemē ienākuši pirms 11 tūkstošiem gadu, bet rakstītie avoti aptver tikai pēdējo gadu tūkstoti. Par ko domāja, ko godināja un ko pielūdza mūsu senči? Vai viņi bija mežoņi, par kādiem tos tēloja svešzemju iekarotāji? Un kādi bija paši iekarotāji? Vai tikai verdzinātāji, bez dvēseles? Lai iznāktu no pagātnes miglas baltā skaidrībā, rakstnieks Jānis Arvīds Plaudis pierakstījis psiholoģes Elizabetes Ozolas sensitīvos redzējumus par Latvijas senatni, par to, kas noticis svētkalnos, pie svētakmeņiem, bruņinieku piHs, muižnieku mītnēs, dievnamos, Hdz ar to ieskatoties aizgājušo paaudžu dvēselē, iepazīstot seno cilvēku garīgās attīstības metodes un rituālus. Izrādās, ka Lāčplēsis bijis gaišredzīgi gudrs, bet ne pārdabiski stiprs vadonis. Teikas par cilvēku iemūrēšanu viduslaikos bieži atbilst patiesībai, un vispār, teikas nav tikai fantāzijas. Mūsu senču garīgā kultūra dažā ziņā ir pārspējusi mūsdienu narkotizēto un alkoholizēto civilizāciju. “Sakrālā Latvija” palīdzes lasītajiem atrast sev piemeroto avotu, akmeni, dievnamu, lai smeltos garīgās vibrācijas, stiprinātu veselību, gūtu pacēlumu vai mierinājumu.

indexarhīvs    yandex    mega

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *