Atskaņu chronika.

LivonijasAtskanuhronikafb2

Ditleba Alnpeķes „Rīmju chronika” Atdzejojis Jēkabs Saiva. Mūsu vēstures sākumus 13. g. s. apgaismo Indriķa chronika līdz 1227. gadam, turpretim gadu simteņa nobeigumu tēlo Atskaņu chronika. Ordeņa chronika pārāk sausa un aprauta, jaunākā Atskaņu (14. g. s.) gājusi zudumā un uzglabājusies tikai izrakstos. Interesanto, cīņām un notikumiem bagāto 13. g. simteni tēlo abas minētās chronikas, sniegdamas notikumu virtenes laika secībā un sakarībā. Lasītājs vieglā veidā, nepiepūloties sīkā zinātnieka darbā,, gūst patiesu tēlojumu, kā notikumu dalībnieki domājuši un darbojušies. J. Krīpēns no jauna tulkojis Indriķa Livonijas chroniku, ko izdevis Valters un Rapa Rīgā 1936. g. Atskaņu chronika pirmo reizi J. Saivas atdzejota. Agrākie M. Šiliņa tulkojumi, Latviešu Indriķa kronika 1883. g. un Rīmju kronika 1893. g., sen pārdoti un grāmatu tirgū vairs nav pērkami. Latvju lasītājam nu rokās dotas abas chronikas, mūsu pagātnes liecinieces. Abās chronikās saskatami zināmi pretstati, laikmeta un autoru tendences. Indriķa chronika kā garīdznieka darbs rakstīts latīniski, Atskaņu chronika vāciski. Pirmā sacerēta gadu simta sākumā, otrā — beigās. Lielais laika sprīdis, kad Eiropas tautas krusta karu nobeigās strauji attīstījās, radījis dziļas plaisas vidus laiku baznīcas uztverē, kas spilgti ievijas Atskaņu chronikas autora darbā.

indexarhīvs    yandex    mega

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *