Imants Ziedonis, Rimants Ziedonis. Leišmalīte

Leismalite(I.un R.Ziedonis)

ES laikam netikšu debesīs, pārāk esmu iepēdojies zemes ceļos. Tie velk un pieprasa, un man liekas, ka tieši mani. Un pilsētā ir tik garlaicīgi… Bet laukos dzīvo vēl cilvēki. Tā nobrieda doma uzrakstīt vēl vienu Kurzemīti. Trešo. Ejot pa pierobežas pagastiem no jūras līdz pat Baltkrievijas, Lietuvas un Latvijas robežu sadures punktam. Šeit nevar nesajust Leišmales mūžam nepabeigto sarunu starp Raiņa Induli un Mindaugu, tie tagad jaunus darbus sastrādājuši, bet to raksturi jau tādi paši, un tas gan sasilda, gan liek stipri vien kasīt aiz auss. Nevar nesajust ari ticību un paļāvību ja pie mums vēl ir kāds dēls, kas turpina tēva darbu, tad visam kādreiz jābūt labi.   Imants Ziedonis

Brāļi Ziedoņi, gribas teikt pēc grāmatas izlasīšanas, kaut zinu, ka tēvs un dēls Ziedoņi. Imants dramatiskāks, Rimants ironiskāks, bet acis tās pašas. Ziedoņu acis. Ja ziedoņa acīm skatās, skatītais ir cerīgāks un dzīvīgāks nekā rudeņa acīm skatītais. Kā savā Mūžīgajā kalendārā rakstījis latgaļu rokrakstnieks Andrivs Jūrdžs: ja tu dzīvību mīli, tad neiztērē laiku velti, jo dzīvība laikā pastāv.  Inga Ābele  (zvabc2012)

indexarhīvs     yandex     mega

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *