Radjeds Kiplings. Džungļu grāmata

dzunglugramata

Lielu lasītāju atsaucību visā pasaulē guvušas abas <Džungļu grāmatas» (1894—1895). Te Kiplings tēlo dzīvnieku pasauli, un, kaut arī aiz zvēru tēliem pavīd gan cilvēku raksturi, gan sabiedriskas grupas un parādības, jāatzist, ka rakstnieks apbrīnojami dziļi izpratis dzīvnieku dabu. Džungļu stāsti pauž ne vien autora plašās zināšanas par dzīvniekiem, to dzīves veidu un instinktiem, bet arī gandrīz neticamas spējas iejusties dzīvnieku pasaulē. Viņa bagātās fantāzijas apgaismoti, džungļi atdzīvojas, iezaigojas neskaitāmās krāsās un nokrāsās un dzīvo pilnskanigu, saturīgu dzīvi. Abām «Džungļu grāmatām» cauri vijas stāsti par Maugli — zēnu, ko uzaudzinājusi vilku māte. Dzīvodams starp zvēriem, zēns norūdās, attīsta drosmi un gribasspēku. Kiplinga notēlojamā zēns, kas uzaudzis starp vilcēniem, pretēji dabas likumiem izrādās veiklāks, gudrāks un ari citādi pārāks par džungļu zvēriem, tā ka zvēri viņu dēvē par Džungļu Valdnieku. Tas tomēr nemazina grāmatas vērtību, jo pauž cilvēka pārākumu par dabas spēkiem. Pirmā un otrā daļa. Grāmatā bez stāstiem par Maugli ievietoti arī citi stāsti par dzīvniekiem: Baltais ronis ; Riki-Tiki-Tavi ; Ziloņu Tumajs ; Karalienes kalpi ; Puruna Bagata brīnumdarbs ; Līķu apglabātāji ; Kvikverns

indexarhīvs / yandex / mega

1958.g.i.:

dzunglugramata-1

indexarhīvs / yandex / mega

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *